Lūk, četri galvenie veidojumu paveidi, kurus būtu jāievēro, pārbaudot, vai nav ādas vēža.
Bazālo šūnu karcinoma (bazalioma)
Šī ir visizplatītākā ādas vēža forma, taču arī vismazāk bīstamā. Parasti tā izpaužas kā pietūkums ādas krāsā ar spīdīgu, pērļveida maliņu, nedzīstoša brūce vai nedaudz kreveļains pietūkums, kas lēnām ar laiku palielinās. Ja to neārstē, var sākt pūžņot un ielauzties dziļākos audu slāņos.
Aktīniskā (saules) keratoze
Pirmsvēža veidojumi; 10 – 15% gadījumu tie var pāraugt plakanšūnu jeb skvamozo šūnu karcinomā, tāpēc nepieciešams ārstēt, lai novērstu progresēšanu. Visbiežāk tā parādās pusmūža vai veciem cilvēkiem vietās, kas visbiežāk ir saskarē ar sauli, piemēram, uz sejas, kakla, ausīm, plaukstu virspuses un galvas matainajā daļā. Tā izpaužas kā sarkanbrūni zvīņaini un raupji ādas laukumi.
Plakanšūnu (skvamozo šūnu) karcinoma
Šī ir otra izplatītākā ādas vēža forma, kas parādās tajās ādas vietās, uz kurām visbiežāk iedarbojas saule, piemēram, uz sejas un galvas matainajā daļā. Tā izpaužas kā kreveļains izaugums, kas var ātri attīstīties, čūlot un suloties. Tā var strauji izplatīties, īpaši uz lūpām, ausīm, roku un kāju pirkstiem vai pacientiem ar nomāktu imūno reakciju (imūnsupresiju). Būtiska ir ķirurģiska iejaukšanās, lai izgrieztu bojājumus.
Melanoma
Šī ir visretākā ādas vēža forma, taču arī visbīstamākā. Tā var skart jebkura vecuma cilvēkus, atšķirībā no pārējiem paveidiem, kas biežāk izplatīti vecāku cilvēku vidū. Izpausmju ziņā tā mēdz būt ļoti dažāda - tā var līdzināties plankumam, kas kļūst tumšs vai izveidojas nelīdzenas malas, vai arī ar laiku dažādas krāsas, vai arī strauji augošs sārts vai sarkans pietūkums. Šī ādas vēža forma var izplatīties organismā, tāpēc nekavējoties jāārstē.
Papildus šiem četriem galvenajiem bojājumu veidiem, ir arī citi, ne tik izplatīti vēža veidi.
